Par izvēli

                  Nu jā. Gada nogalē ar savu biedrību "Sajūtu Pasaule" paveicām nelielu, bet tādu siltu, mīļu un labu darbiņu. Kā teica mana krustmeita, kura piedalījās abos pasākumos, viņu priecē tā sajūta, ka skolas brīvlaika laikā ir paveikusi ko jēdzīgu! :) Tā ir! Es uzskatu, ka tieši tāpēc mēs esam piedzimuši par Cilvēkiem, nevis zaķiem vai zvirbuļiem :), lai dotu Pasaulei kādu savu pievienoto vērtību UN  - mēs spējam IZVĒLĒTIES ! :) Mēs KATRS ar savām izvēlēm par `darīt` un `nedarīt` dodam savu artavu, uz kuru pusi tā Pasaule veļas. Gan tajā mirklī, kad izvēlamies darīt, gan tajā mirklī, kad izvēlamies KĀ darīt, gan tajā, kad izvēlamies nedarīt vispār. Tas tā interesanti... Un tad Tu redzi, uz kuru pusi kādu sviru esi iekustinājis un kādas situācijas `atbalsojas`... :)

Šajā gada nogalē izlēmu, ka brauksim ciemos pie Mellupu sociālās mājas iedzīvotājiem un Vecumnieku pansionāta "Atvasara" iemītniekiem. Jā, tā vienkārši. Izlēmu, ka pie viņiem. :) Pārskatīju vairākas mājas lapas, vairāku pašvaldību info lapas, taču uz šīm abām šoreiz bija klikšķis. :) Citādāk laikam jau nenosauksi. Tur ir tā rīcības brīvības burvība - Tu pats kaut ko izdomā, atrodi, un, ja Pasaule ir ar Tevi vienisprātis, ka esi uz īstā ceļa un tas ir nepieciešams, tad vienkārši - Pasaule tiešām sadodas rokās un ļauj tam notikt. Un tā sajūta nav vārdos izsakāma, kad redzi, ka īstajā laikā satiekas īstie cilvēki, izlasa īsto vēstījumu un Kaut Kas saslēdzas... :)  

Pirmie mūsu svētku brīvdienās bija Mellupieši. Tur šobrīd dzīvo ģimene ar pieciem bērniem un astoņi pensionāri. Kā nu kuram tai dzīvē gājis, katram savs dzīvesstāsts, bet nu - visi kopā. Pagaidām.  Mūs laipni sagaidīja saimniece Ineta, un tad jau kopā sanāca arī visi māju iedzīvotāji. Jāteic - skaisti pie viņiem! Tiešām! :)  Sirmgalvjiem šeit katram sava istabiņa, kopēja aprīkota virtuvīte, `veļas māja`, neliela kopābūšanas istabiņa. Bet ģimenei otra māja. Gaiši, tīri, skaisti un ar tādu siltu, patīkamu gaisotni...

Mārtiņa Beķereja mums laipni dāvāja gardu ciemakukuli - kliņģeri svētku galdam. Vairāki līdzcilvēki bija sarūpējuši dāvaniņas - gan saldumus, gan egļu lampiņu virtenes, gan zeķītes, rotaļlietas, spēles un grāmatas. Savukārt muzicēt pieteicās lieliskā koklētāja Liene. Tā vienkārši - atsaucās Facebook un atbrauca. Ar latviskām dziesmām, ar vārdiem, lai varētu sadziedāties, ar tādu ļoti mīļu, siltu un gaišu noskaņu. :)

Bērni tika pie mūzikas instrumentiem - varēja grabināt, sist līdzi ritmu, izjust, kā ir, kad radi kopā mūziku... :) Uzspēlējām visi pāris spēles un tad jau dāvanu laiks bija klāt! Jāteic, mazā piecgadīgā Līga bija TIK brašs dzejoļu skaitītājs!!! Raiti, ar izteiksmi, ar attieksmi, ar prieku un lielu atbildību! :)  Redzējām jauniešu zīmējumus, redzējām smaidus, nobaudījām gardos mammas ceptos keksiņus, parunājām... Un tad tāda laba, ļoti laba sajūta... :) Tāda kopābūšanas sajūta. Tāda - "pasaule kļuvusi par kripaņu gaišāka" sajūta. Tāda "Pasaulē par dažiem smaidiem šodien vairāk" sajūta... :) :)

Man jau šķiet, ka arī manam dēlam, kurš nāca talkā, un māsas bērniem šis pasākums paliks atmiņā ar tādu gaišu, jēgpilnas dienas noskaņu. Kad redzi, ka cilvēki ir TIK dažādi, ar TIK dažādiem likteņiem, TIK dažādām situācijām, lēmumiem un piedzīvoto....

     Savukārt 30.decembrī devāmies uz Vecumniekiem. Tur pansionātā mīt ap 60 vientuļo veco cilvēku un invalīdu. Jāsaka lielumlielais paldies vijolniekam Reinim Galeniekam - viņš sniedza šiem cilvēkiem veselu koncertu! Sapucējies, galants, ar attieksmi un lielu, lielu cieņu pret katru klausītāju! 

Mēs savukārt varējām samīļot :) un apsveikt svētkos  - ar nelielu dāvaniņu, ar siltu sveicienu, smaidu un visgaišākajām domām! Darbiniece mūs laipni ieveda katrā istabiņā, kurā mīt kāds, kurš nespēja atnākt uz skaisto koncertu. Tur - kā nu kurš... Kāds pavisam švakiņš, kāds tīri omulīgi smaida un acīs tāds koķets mirdzums :), kāds akls, kāds īsti nesaprot, kas notiek... Bet visus, liekas, vieno kaut kādas nepiepildītas ilgas. Nezinu, vai pēc mīlestības, pēc smiekliem, pēc jaunām domām, notikumiem dzīvē, tuviniekiem, vai pēc pašu pagātnes, bet - ilgas...  Un tādēļ vēl jo vairāk prieks , ka bijām. Tāda tiešām laimes sajūta, ka esi te, ka vari viņu ikdienu padarīt kaut par kripatiņu dzīvelīgāku, priecīgāku, par kādu atmiņu bagātāku, par kādu mirkli gaišāku. Tad tā stāvi, klausies brīnišķīgajā mākslinieka dziedājumā, vēro sirmglavjus un vienkārši jūti, līdz pašiem sirds dziļumiem, cik no Pasaules pareizi ir salicies, ka esi šeit... Cik ļoti gribas būt pateicīgai par to, ka VARI būt šeit. Cik laimīgs vari būt, kad izdari šādu izvēli. Cik jēgpilna var būt diena, kad Tu kā Cilvēks vari būt kaut kādā veidā noderīgs citam Cilvēkam....

Nav komentāru

Komentēt