Kāpēc ir vērtīgi IESAISTĪT BĒRNUS arī klasesbiedru vērtēšanā?!

Jā, es ļoti bieži iesaistu mazos ķiparus dažādu lēmumu pieņemšanā. LĪDZDALĪBA nāk roku rokā ar LĪDZATBILDĪBU. Par savu mācīšanos, par savu izaugsmi, par attiecībām ar apkārtējiem. Un skolā tieši TAS ir svarīgi - veidot DOMĀŠANAS STRATĒĢIJAS un sekot līdzi KATRA PERSONĪGAJAI IZAUGSMEI.

Un tas nekas, ka mazajam skolnieciņam tikai 7 vai 8 gadi! (Nemaz nerunājot par lielākiem bērniem un jauniešiem! ) Viņš PRAKTIZĒ  , trenējas, mācās izteikt viedokli, piedzīvo, katru līdzdarbošanos un nepaliek "ārpus". . 

Oficiālajā vērtējumā, piemēram, e-klasē, pirmajā klasītē skolēnu  savstarpējais  vērtējums vēl netiek ņemts vērā (savukārt  trešajā - gan!) ,   tomēr tas ir nozīmīgs mācību procesa elements. Arī pavisam mazi – tikai 7 gadus veci – bērni var mācīties, kā sniegt viens otram atsauksmes, klausīties uzmanīgi un mācīties viens no otra. Šāda pieredze veicina gan kognitīvo, gan sociāli emocionālo attīstību. 

Kāpēc tas viss ir tik vērtīgi? 

1. Mācīšanās viens no otra.
Bērni bieži saprot viens otru labāk nekā pieaugušie – viņi redz un uztver, kas darbojas, kas ne. Klausoties un vērojot klasesbiedrus, viņi mācās jaunas pieejas, risinājumus, idejas un kļūst atvērtāki dažādībai. Tāpat arī - pārrunājot, piemēram, pēc uzstāšanās - kas runātājam izdevās labi  (pirmajās reizēs tikai to!  Vēlāk - tad gan nāk jau klāt nākošais solītis - ko ES PATS darītu citādāk, vēl vēlāk - arī kāds ieteikums. Un tad - ar ko runātājs varētu lepoties. :) ) 

2. Attīsta spēju dot un saņemt atgriezenisko saiti. 
Uzzināt, piedzīvot,  kā pateikt otram kaut ko noderīgu, bet reizē arī saudzīgi, ir būtiska prasme visai dzīvei. Tāpat arī iemācīties pieņemt kritiku (mācāmies to uztvert un lietot kā KVALITATĪVO VĒRTĒJUMU, nevis 'kritiku', bet nu - jēdziens tāds eksistē, un dzīvē to bieži lietos...:))  bez aizvainojuma – tas ir attīstāms jau no mazotnes! Mācāmies pēc otra komentārā pateikt vienkārši "Paldies!", bez taisnošanās, bez diskusijas. Pieņem un izvērtē - vērtētājs  to teicis, lai  Tavs sniegums taptu labāks vai "runāšanas pēc" .:), un tad jau pieņem lēmumu, ko ar dzirdēto darīt.. ;) 

3. Uzmanības un klausīšanās spēju trenēšana.
Lai novērtētu, ir jābūt KLĀTESOŠAM!  – jāskatās, jāklausās, jākoncentrējas. Vērtēšana kļūst par motivāciju būt uzmanīgam un līdzdalīgam visu klasesbiedru  sniegumu laikā! 

4. Palielinās atbildības sajūta par savu darbu.
Zinot, ka arī klasesbiedri redzēs un vērtēs veikumu, bērni iegulda vairāk rūpības, domā par darba kvalitāti, kļūst atbildīgāki un kritiskāki pret savu ieguldījumu.! 

5. Veicina empātiju un cieņpilnu attieksmi.
Vērtēšana nav tikai par "pareizi" vai "nepareizi", bet arī par spēju ieraudzīt otra pūles, uzslavēt, iedrošināt. Tā veido labvēlīgu un atbalstošu klases mikroklimatu! 

6. Attīsta pašvērtējumu.
Redzot, ko spēj citi un kā viņi risina uzdevumus un tiek galā ar izaicinājumiem,  bērni labāk izprot arī savas stiprās un vājās puses, mācās novērtēt savu progresu. 

7. Gatavo nākotnei – sadarbībai un atgriezeniskajai saitei.
Prasme sadarboties, izvērtēt, argumentēt būs svarīga bērnam pieaugot, lai vai kādu profesiju viņš velāk izvēlētos. . Bez tās nu nekā! Šīs prasmes vislabāk apgūt jau no mazotnes, rotaļīgā un drošā vidē – jā, piemēram, klasesbiedru savstarpējās vērtēšanas procesā! :) 

TAČU -  līdz šādas metodes  lietderīgai izmantošanai klasē IR JĀNONĀK!  Pirmkārt, ne katrā grupas dinamikas attīstības posmā klasebiedru vērtēšana izdotos dabiski,  empātiski un jēgpilni, kā arī -  līdztekus ieguvumiem skolēnu savstarpējai vērtēšanai, īpaši jaunākajās klasēs, skolotājam ir jāapzinās arī iespējamie >>>  izaicinājumi un riski!  (Seko mums, par tiem jau pavisam drīz!)   

Kā mums gāja stundā, lasi >>> ŠEIT . 

Nav komentāru

Komentēt