Iespējami riski, organizējot bērnu savstarpējo vērtēšanu
Nereti dzirdam, kā pedagogi stāsta par kādu kopumā ļoti labu metodi, ar "nēēēē, ar manējiem tas nestrādā". :) Tas varētu būt tieši šī iemesla dēļ - ne visas metodes nes cerēto, sevišķi, ja tiek lietotas otrajā grupas dinamikas attīstības posmā (jeb t.s. "vētras stadijā" (Vairāk par Grupas dinamiku vēl ir iespējams noklausīties, piesakoties >>> ŠIM KURSAM.)
Tātad nedaudz arī par IZAICINĀJUMIEM un RISKIEM, ar ko pedagogam būtu jārēķinās:
1. Emocionālā brieduma trūkums
Septiņus gadus veci bērni (arī vēl 8, 9... Atkarībā no apstākļiem un audzināšanas - mājās, skolā; no temperamenta u.c.u.c.) vēl tikai mācās saprast savas un citu emocijas. Ja nav pietiekamas vadības un empātijas prasmes, atgriezeniskā saite var būt pārāk tieša, aizskaroša vai nesaprasta, pat ja nebija slikta nodoma! Mēs mūsu klasītē tieši šī iemesla dēļ sākam tikai ar pirmajiem soļiem, kad bērni pauž savu redzējumu "Kas viņam izdevās labi"?" , nevis vienkārši un vispārīgi - ko domā utl. Tāpat arī nepaliekam pie atbildes "Man viss patika!" :) - Nē, precizējam, ejam detaļās - kas tieši.
2. Vērtēšana var kļūt par salīdzināšanos un sacensību.
Bez skaidras struktūras un pozitīvas gaisotnes skolēni var sākt salīdzināt sevi, justies "sliktāki" vai "labāki", un tas var ietekmēt pašvērtējumu. Caur šo vērtēšanu mūsu mērķis NAV salīdzināt bērnus savā starpā, bet gan uzlabot katra paša personīgo sniegumu - gan dzirdot vērtējumu par sevi, gan mācoties no tā, ko dzirdam par citiem.
3. Nepieciešama rūpīga sagatavošana un mācīšana, KĀ vērtēt!
Skolēniem nav iedzimtas prasmes dot konstruktīvu atgriezenisko saiti – tas ir jāmāca soli pa solim. Bez vadības tas var kļūt virspusējs ("man patika"/"man nepatika") vai paviršs. Un tam attiecīgi nav īsti jēgas. Mēs runājam nevis par vienkārši subjektīviem viedokļiem, bet par pilnveidojamu prasmi, kad vērtējums ir gana objektīvs un pamatots.
4. Grupas dinamika – draudzības, antipātijas.
Bērni var ietekmēties no personiskām simpātijām vai antipātijām. Tādēļ pedagogam jābūt vērīgam, lai vērtējums nebalstās uz "draudzību", bet uz snieguma saturu un formu.
5. Klasei jāizaug līdz tam – pakāpeniski!
Savstarpējo vērtēšanu vislabāk ieviest pakāpeniski, sākot
ar vienkāršu uzslavu vai komentāru formu (piemēram, "Ko tu iemācījies no šī d
arba?", "Kas tev likās labi izdevies?") un tikai vēlāk, kad klase ir nobriedusi, pievienot dziļāku analīzi. Mēs jau pirmajā klasītē bieži vien reflektējam paši par savu dienu/ stundu/nedēļu - piemēram, "Kas Tev bija vērtīgi un kas- patika?" , un palēnām bērni iemācās, ka ne viss, kas patīk, ir patiešām vērtigs personīgajai izaugsmei, un ne viss, kas ir vērtīgs - vienmēr ļoti patīk... :))
6. Skolotājam jāpaliek par galveno procesa vadītāju.
Skolēnu vērtējums nevar aizstāt pedagoga lēmumu. Pedagogam tomēr ir jāfiltrē, jāvirza un jārāda piemērs, lai vērtēšanas kultūra klasē attīstītos veselīgā, atbalstošā veidā. Pedagogs klasē ir kā fasilitatots - vēro,virza procesus un vada vajadzīgajā gultnē.
Kāpēc īpaši "vētras" posmā jābūt piesardzīgiem ar savstarpējo vērtēšanu? (Vairāk par grupas dinamiku >>> ŠAJĀ KURSĀ)
-
Savstarpējo attiecību nestabilitāte.
Šajā posmā bērni vēl cīnās par vietu grupā, autoritāti, uzmanību. Viņu attiecības bieži ir trauslas, pilnas konkurences vai arī sāncensības, tāpēc vērtēšana var kļūt par rīku, ko izmanto aizvainojuma, skaudības vai kontroles dēļ.
-
Zema uzticēšanās un empātija.
Ja bērni vēl nav pieraduši pie drošas, atbalstošas klases vides, kritika vai pat labi domāta atsauksme var tikt uztverta kā uzbrukums, nevis kā palīdzība. -
Emocionālā reakcija pārsniedz mācīšanās ieguvumu.
Bērni šajā posmā bieži vēl mācās regulēt emocijas, tāpēc kritiku (vai kvalitatīvo vērtējumu!!! - kā mēs to saucam!) viņi var uztvert ļoti personīgi. Tas var samazināt motivāciju un pašvērtējumu. -
Stereotipi un lomas.
Šajā grupas posmā bieži sāk veidoties lomas – “līderis”, “klusais”, “jokdaris” u.tml. Vērtēšana var nostiprināt šīs lomas negatīvā veidā, nevis palīdzēt tās pārkāpt.
Ko skolotājs var darīt šajā posmā?
-
Fokusēties uz modelēšanu un novērošanu:
Skolotājs var rādīt piemērus, kā dod atgriezenisko saiti, novērot, kas bērniem izdodas, un to uzsvērt. -
Iekļaut kolektīvu pozitīvo novērtēšanu:
Piemēram: “Ko mēs kā klase šodien paveicām labi?”, nevis individuālas atsauksmes vienam par otru. -
Spēles un rotaļas, kas veicina sadarbību un drošību:
Lai vispirms nostiprinātu pozitīvas attiecības. -
Apspriest emocijas un cieņu:
Mācīt bērniem, kā pateikt ko labu, kā uzklausīt, kā būt laipnam, lai pamazām gatavotu grupu nākamajiem posmiem. Bet vēl nesākt mudināt to darīt patstāvīgi.
Kad grupa ir pārgājusi uz t.s. "darba stadiju" jeb "normēšanās" (3.) posmu, tad gan - savstarpēja vērtēšana kļūst par lielisku mācību instrumentu!
Lai izdodas!!!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.