Vima Hofa metode. Atraisi savu potenciālu.

Iedvesmojoša varbūt ne tik daudz ar to, ka  nu visi metīsies aukstajā ūdenī vai šortiņos kāps Everestā, bet gan vispār - ar Cilvēka spēju robežu. Ar tām prāta spēlītēm, kurām mums ir iespējams pārkāpt pāri . Ar to neaptveramo potenciālu, kas mājo katrā no mums, taču bieži vien tā arī paliek neatklāts, kaut kādu baiļu, šaubu, citu pieredžu dēļ. 

Grāmatā ir gan paša Vima Hofa pārdomas, piedzīvojumi, dzīves gājums, gan  fotogrāfijas no piedzīvotā, gan konkrētas elpošanas tehnikas. 

"Atrašanās dabā saasināja mūsu maņas. Man šķiet, ka mūsdienu bērniem tā pietrūkst. Viņi ir tik ļoti pārņemti ar datoriem, spēlītēm un virtuālajām realitātēm, ka viņiem trūkst saiknes ar patieso realitāti: dabu, kas stimulē, attīsta un saasina maņas. Manuprāt, šī nošķirtība no dabas diemžēl vairo depresiju un citas problēmas." (25.lpp.)  

"Elpošana rada modrību, pamodina nervu sistēmu un sagatavo organismu noteiktu uzdevumu veikšanai." ( 59.lpp.)

"Elpošanas vingrinājumi, kas spēj būtiski ietekmēt  tavu fizisko un emocionālo stāvokli, patiesībā ir visnotaļ vienkārši. Guļot dīvānā vai gultā, tev tikai trīsdesmit vai četrdesmit reižu ir dziļi jāievelk elpa un periodiski jāaiztur. Vienmēr veic  elpošanas vingrinājumus tur, kur jūties droši. (... Vislabākais laiks vingrinājumu veikšanai ir pirms brokastīm..." ( 58.lpp.) 

"Kad apzināti ar elpošanu maini organisma bioķīmiju, tu padari sevi laimīgāku, spēcīgāku un veselīgāku. Tik vienkārši! " ( 69.lpp.) 

'Lai no metodes gūtu vislabākos rezultātus, tev tajā ir garīgi jāinvestē. Tev pilnībā tai jānododas. Prāta stāvoklis var spēcīgi ietekmēt fizioloģiju. 2015.gada veiktais pētījums, kas papildināja endotoksīnu eksperimentu, parādīja : jo lielāks optimisms, jo spēcīgāka imūnsistēma. Cilvēka prāts ir apbrīnojams instruments." ( 78.lpp.)

"Mums ir vairāk nekā piecas maņas. (..) Mēs esam piedzimuši ar spēju tikt galā gan ar garīgām, gan fiziskām slimībām. Mēs esam radīti, lai būtu modri, klātesoši, spējīgi sevi kontrolēt, taču modernie cilvēki ir atsvešinājušies no savas patiesās būtības, ļaudamies visvisādām domām, uztraukumiem un stresam, kas organismā izpaužas kā iekaisums. Mums šķiet, ka mēs kontrolējam apkārtējo pasauli, taču patiesībā ir gluži pretēji.. Komforta zona ir padarījusi mūs vājus. Pat vairāk, tā ir padarījusi mūs atkarīgus. (..) Tā kā imūnā sistēma ir novājināta, mēs esam pakļauti dažnedažādām slimībām. Mūsu ogranisma bioķīmija nav līdzsvarā(...)  ( 177.lpp.) 

Nav komentāru

Komentēt