Par "..es vienmēr visu saputroju.."
Jums ir bijuši tādi brīži, kad vienkārši vienā mirklī it kā mazliet apjūc, kaut kas tur ārpusē notiek, mijiedarbojas, "saslēdzas", un diena iegriežas pavisam citā gultnē?
Mums skolā tā mēdz būt. Un manā superīgajā #DimantaBērni klasē nu jau ik palaikam!
Mēs ļoti daudz runājam par izvēlēm, par attieksmēs, par pašu lēmumiem, par vērību, par modrību - pret sevi, pret citiem, pret Pasauli. Par prasmi pamanīt būtisko, par prasmi paraudzīties uz situācijām, cilvēkiem u.c. plašāk un dziļāk - par cēloņiem un sekām, par ilgtermiņu. Kas, iespējams, bijis PIRMS notikuma, kādēļ kāds kaut ko varbūt sastrādājis. Par kontekstu. Par lēmumiem, ko pieņemam un kādēļ tos pieņemam. Par impulsiem, kuriem reizēm ļaujamies, un soli pa solītim mācāmies tos vadīt. Par prasmi vadīt sevi un iedvesmot, par prasmi spēcināt un celt sevi un varbūt reizēm arī citus. Par domāšanas stratēģijām, kuras varam izvēlēties, ja mūsos ir šīs dažādās pieredzes un varianti. Par ieklausīšanos sevī un prasmi vadīt savas attieksmes, savas reakcijas. Par savu stāju un nostāju. Par prasmi smelties resursus sevī - savās iepriekšējās pieredzēs. Par to, ka iemācāmies to, ko atkārtojam. (Tieši tik vienkārši!!! ) Un tas attiecas ne tikai uz mācību saturu! Tas attiecas uz visu, ko ikdienā reāli atkārtojam. Pat uz lietām un domām, kas mums patiesībā kaitē! (Vai jūs, starp citu, esat par to domājuši? Vai pieskatāt sevī - KAS ir tas, ko ikdienā praktizējat, ko atkārtojat un tādējādi nostiprināt? Kādas domas kultivējat? Kādus ieradumus spēcinat? ) ...


Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.