Vēstules pēc 4 vebināru cikla "Kā palīdzēt bērnam kļūt pašorganizētam"

2. janvāris, 2021 pl. 19:49, Nav komentāru

Esam patiesi pateicīgas un laimīgas būt kopā ar jums šajā ceļā :) - "...tikko noklausījos pēdējo ierakstu. Tas ir bijis tik interesants vakars – īpaši priecājos, par jūsu abu tik profesionālo pieeju tad, kad bija demo!! Līdz šim dzīvē gandrīz vairāk esmu bijusi vadītājas lomā, tāpēc patiesi mans kompliments - lieliski veicat savu darbu un esat rūpīgas lekciju vadītājas!

Kaut arī vecāki jau visticamāk zina (es tai skaitā), kā darīt labāk, šķiet, ka nepieciešams laiks, lai ierastie pieradumi mainītos (…slavenās 21 dienās). Paldies par mudinājumiem un atgādinājumiem!

Lai jūsu abu pozitīvisms vairojas. Saudzējat un sargājat sevi!"

Un vēl viena mūsu lieliskā, aktīvā, atvērtā dalībniece dalās savā stāstā. Visvērtīgākais, ka DARA, ka piedzīvo, ka mēģina, ka rīkojas, ka ieklausās un ļauj atvērties sev un savam bērnam. Uzplaukt. Un būt. Milzīgs, milzīgs PRIEKS par izdošanos un katru sperto solīti!!!!

" ....No pieredzes, mēs satiekam tos cilvēkus, kuri mums attiecīgā dzīves posmā ir jāsatiek. Un līdzīgi ir ar grāmatām, zināšanām un jaunu pieredzi.

Esmu tikusi pie F.Perija grāmatas "Jūs vēlēsities, kaut šo grāmatu būtu izlasījuši jūsu vecāki". Tas ir atkal citāds skats, pirmkārt, uz sevi, attiecībām at bērnu, un ļoti loģiska sasaiste ar to, ko jūs esiet stāstījušas nodarbībās.

Protams, tā paņemt un sākt vienā dienā lietot visas, jūsu ieteiktās "receptes" nevar. Tās "jāiedzīvina" pakāpeniski.

Un, lai ar vēl nav pēdējā nodarbība "apgūta", rezultāts ir.

1) es klausos, ieklausos savā bērnā un cenšos saprast vajadzības. Tad, kad viņš runā, 100% uzmanību veltīti viņam.

2) man izdodas uzdot jautājumus. Tā pakāpeniski, ar katru jaunu reizi paejot solīti "dziļāk".

3) pēdējās nedēļas laikā esmu piedzīvojusi to, cik brīnišķīgs var būt burvju tonis, apzināti "kareivīgo" toni aizstājot ar "burvju"/ laipno toni.

4) .......Es kļūdos un nebaidos par savām pieļautām kļūdām runāt ar savu dēlu. Skaidrot situāciju un atvainoties, ja tas tieši ir skāris viņu.

5) aizvien vairāk ieklausos sevī. Mana intuīcija jau saka man priekšā. Tā ir kā tāda iekšēja, ļoti spēcīga "vilkme". Šīs "vilkmes"iespaidā veidojas tie labie saskarmes brīži ar dēlu. Kā piem., jautājums ar krievu valodas mājas darbu - situāciju ar ko dalījos pagājušo nedēļu.

Mums būs svētku brīvdienas, ko pavadīsim kopā. Zinu, tas būs piepildīts laiks sarunām.

Mēs neko neesam nokavējuši. Mēs esam šeit un tagad, un mums viss vēl priekšā, lai kopīgi augtu un pilnveidotos."

Paldies, mūsu mīļās dalībnieces, JŪS ESAT ĪPAŠAS UN BRĪNIŠĶĪGAS! :)

Vēstules pēc 4 vebināru cikla "Kā palīdzēt bērnam kļūt pašorganizētam"

Nav komentāru

Komentēt

Pirkumu grozs